Latina/C Ekzercoj

El Vikilibroj

Deklinacioj[redakti]

Legu laŭte ĉiun sekvantan substantivon (la nominativan kaj la sekvantan genitivan formon) kaj apartenigu ĝin al unu el la kvin deklinacioj.
Mās, maris
Mare, maris
  1. homō, hominis
  2. dominus, dominī
  3. senātus, senātūs
  4. hasta, hastae
  5. faciēs, faciēī
  6. mel, mellis
  7. puer, puerī
  8. betula, betulae
  9. vōx, vōcis
  10. merīdiēs, merīdiēī
  11. abiēs, abiētis
  12. athlētēs, athlētae
  13. vīcus, vīcī
  14. iactus, iactūs
  15. tempus, temporis
  16. scrība, scrībae
  17. Cicerō, Cicerōnis
  18. Caesar, Caesaris
  19. Quīntīliānus, Quīntīliānī
  20. ūniversitās, ūniversitātis
  21. Aenēās, Aenēae
  22. animal, animālis
  23. mās, maris
  24. mare, maris
  25. cornū, cornūs
  26. nox, noctis
  27. nix, nivis
  28. raeda, raedae
  29. canis, canis
  30. crux, crucis
  31. peccātum, peccātī
  32. laus, laudis
  33. gēns, gentis
  34. genus, generis
  35. populus, populī
  36. patria, patriae
  37. pater, patris
  38. magister, magistrī
  39. magistra, magistrae
  40. enigma, enigmatis
  41. caelum, caelī
  42. gemma, gemmae
  43. Iōannēs, Iōannis
  44. Miltiadēs, Miltiadae
  45. mīles, mīlitis
  46. rēs, reī
  47. reus, reī
  48. rēx, rēgis
  49. deus, deī
  50. amor, amōris

Konjugacioj[redakti]

Ĉe ĉiu sekvanta verbo legu laŭte la kvar plenajn formojn kaj apartenigu la verbon al unu el la kvar konjugacioj.
Videō, -ēre, vīsī, vīsum
Legō, -ere, lēgī, lēctum
  1. portō, -āre, -āvī, -ātum
  2. properō, -āre, -āvī, -ātum
  3. mūniō, -īre, -īvī, -ītum
  4. legō, -ere, lēgī, lēctum
  5. vēxō, -āre, -āvī, -ātum
  6. videō, -ēre, vīdī, vīsum
  7. lentō, -āre, -āvī, -ātum
  8. capiō, -ere, cēpī, captum[1]
  9. cōgitō, -āre, -āvī, -ātum
  10. agō, -ere, ēgī, āctum
  11. pāreō, -ēre, -uī, -itum[2]
  12. renovō, -āre, -āvī, -ātum
  13. salveō, -ēre, —, —[3]
  14. spērō, -āre, -āvī, -ātum
  15. suēscō, -ere, suēvī, suētum
  16. struō, -ere, struxī, structum[4]
  17. sīdō, -ere, sīdī, —
  18. cōnsīdō, -ere, -sēdī, -sēssum[5]
  19. cupiō, -ere, cupīvī, cupītum
  20. veniō, -īre, vēnī, ventum
  21. inveniō, -īre, -vēnī, -ventum
  22. sciō, -īre, -īvī, scītum
  23. scīscō, -ere, scīvī, scītum[6]
  24. vīsō, -ere, vīsī, vīsum[7]
  25. mulceō, -ēre, mulsī, mulsum
  26. carpō, -ere, -psī, -ptum[8]
  27. adarō, -āre, -āvī, -ātum
  28. impendō, -ere, -endī, -ēnsum
  29. impendeō, -ēre, —, —
  30. commeō, -āre, -āvī, -ātum[9]
  31. moneō, -ēre, -uī, -itum
  32. impleō, -ēre, -ēvī, -ētum
  33. epitomō, -āre, -āvī, -ātum
  34. scrībō, -ere, scrīpsī, scrīptum
  35. anxiō, -āre, -āvī, -ātum[10]
  36. saeviō, -īre, -iī, -ītum
  37. lōrīcō, -āre, -āvī, -ātum
  38. rādīcēscō, -ere, rādīcuī, —
  39. scandō, -ere, scandī, scānsum
  40. servō, -āre, -āvī, -ātum
  41. serviō, -īre, -īvī/-iī, -ītum[11]
  42. iungō, -ere, iūnxī, iūnctum
  43. incubō, -āre, -cubuī, -cubitum[12]
  44. gȳrō, -āre, -āvī, -ātum
  45. cȳanēscō, -ere, —, —
  46. solvō, -ere, -ī, solūtum
  47. iuvō, -āre, iūvī, iūtum[12]
  48. currō, -ere, cucurrī, cursus
  49. dēbeō, -ēre, -uī, -itum
  50. amō, -āre, -āvī, -ātum
Ĉe la sekvantaj verboj determinu ĉiam la personon kaj voĉon.

(Temas pri verboj en ĉiuj tensoj krom perfekto kaj en indikativo kaj subjunktivo; ne interestas formoj kun ambiguaj finiĝoj.)

  1. necās
  2. properābam
  3. audīverant
  4. laudō
  5. properābunt
  6. amābō
  7. amāmur
  8. veniēbam
  9. laudant
  10. necābitur
  11. vocātis
  12. audiātur
  13. ignōrō
  14. nescit
  15. velim
  16. cecidissēminī
  17. necāberis
  18. mālumus
  19. stās
  20. est
  21. estis
  22. parārēmur
  23. vocātis
  24. implērēminī
  25. cernunt
  26. lācrimābis
  27. lācrimābitis
  28. lācrimāberis
  29. interrogābimus
  30. implēbant
  31. sit
  32. vocēminī
  33. appropinquābat
  34. vēnerint
  35. amābar
  36. laudābor
  37. fēcerant
  38. referat
  39. imperābantur
  40. narrātis
  41. ignōrābāmus
  42. necāris
  43. stābunt
  44. propinquāverīs[13]
  45. nōllētis
  46. necābitur
  47. vocāris
  48. amō
  49. gaudeāmus

Notoj[redakti]

  1. Temas pri verbo de la tria konjugacio, la iō-varianto; la i ne apartenas al la radiko mem, kaj la prezenca infinitivo do estas capere (ne capiere).
  2. Memoru, ke la e ne estas vere parto de la radiko, kaj la perfektaj kaj supinaj formoj estas respektive pāruī, pāritum.
  3. Tiu ĉi verbo ne havas perfektajn nek supinajn formojn; temas pri nekompleta verbo.
  4. La prezenca infinitivo estas struere.
  5. La perfekta kaj supina formoj mallongige forstrekas la prefikson con- (cōn-). La plenaj formoj de tiu ĉi verbo estas: cōnsīdō, cōnsīdere, cōnsīdī, cōnsēssum.
  6. Tiu ĉi verbo efektive kundividas la perfektan kaj supinan radikojn kun la verbo sciō, -īre.
  7. Ĉe tiu ĉi verbo la perfekta kaj supina radikoj estas samaj kiel la prezenca.
  8. Carpō, carpere, carpsī, carptum.
  9. Ĉi tie atentu. Spite al la ŝajne duakonjugacia finiĝo -eō, tiu ĉi verbo efektive apartenas al la unua konjugacio, kiel videbligas la finaĵo de la prezenca infinitivo. La prezenca radiko estas comme-, kaj la plenaj formoj do: commeō, commeāre, commeāvī, commeātum.
  10. Denove, ne lasu vin trompiĝi per la finiĝo -iō; la i estas parto de la radiko kaj la prezenca infinitivo estas anxiāre.
  11. De la perfekta radiko ekzistas du variantoj.
  12. 12,0 12,1 Jen unu el la malmultaj unuakonjugaciaj verboj, kies perfekta kaj supina radikoj ne finiĝas respektive en -āv- kaj -āt-.
  13. Memoru, ke la duapersona singulara pasiva finaĵo estas -ris kun mallonga i, ne longa! Temas do pri aktivo, la finaĵo estas sole -s.